Šajā kompozīcijā ir attēlots pašpārliecināta, iedvesmota cilvēka tēls, kura dvēsele ir iesakņojusies mūžīgajā harmonijā. Viņš precīzi zina savus mērķus un to, kādu ceļu izvēlēties, lai sasniegtu pēc iespējas tuvāk mērķim, viņam apkārt ir pareizie un liktenīgie cilvēki, tāpēc viņš ir pilnīgi un bezgalīgi apmierināts ar apkārtējo pasauli. Radītāji apzinās, ka tādu cilvēku pasaulē nemaz nav tik daudz, un ar savu ārpus zemes aromātu spēj dot tādu kā "uzrāvienu" pašizziņai tiem, kas jau ir tuvu iekšēja miera stāvoklim.

Smaržas piramīda sākas ar bergamotes citrusaugļu svaiguma avotu, kas saplūst vienā plūsmā ar saulainā ingvera vēso atmosfēru. Karaliskā un mistiskā lauta parādās pašā simfonijas centrā, ko ieskauj skujkoku ciedra bagātība un lakricas saldums. Viegli zāļaino taku sasilda ugunīgā muskusa stari un dziļa vaniļas pēcgarša.